Krišjāna ķergalva īres nami
Šos namus uzcēla talantīgais un uzņēmīgais mūrniekmeistars un uzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. Viņa pēcnācēji turpina kopt šo dzimtas īpašumu.
1909. gadā notiek konkurss par labāko mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja īres nama projektu.
Krišjānis Ķergalvis dzimis 1856. gada 25. oktobrī Jaunpilī. Apmeklējis skolu Jaunpilī un Rīgas Amatniecības skolu. Jaunības gados uzsācis darboties Rīgā kā mūrnieks un 1890. gadā kļuvis par amata meistaru. 1902. gadā viņu ievēl par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko. Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un šajā laikā ir cēlis vairākus ievērojamus namus: Rīgas Biržas komercskolu (Latvijas Mākslas akadēmiju), Latvijas Nacionālo teātri, pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldi, Rīgas pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, kā arī Centrālcietumu, Dubultu, Ķemeru un Sv. Krusta baznīcas – kopumā vairāk nekā 60 būvju.
Krišjānis Ķergalvis bija izcils mūrniekmeistars un būvuzņēmējs, Sv. Jāņa ģildes loceklis, vīrs, kura darbs gadu gaitā augstu novērtēts gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa veikumu atzinīgi novērtēja Latvijas un ārzemju arhitekti un būvuzņēmēji. Leģenda vēsta, ka Krievijas cars Nikolajs II tagadējās VEF galvenās ēkas atklāšanā uzņēmējam izteicis neviltotu atzinību par būvi un lūdzis uzcelt līdzīgu celtni Gomeļā. Diemžēl Pirmais pasaules karš šo nodomu izjauca.
Krišjānis Ķergalvis bija direktors Rīgas Latviešu biedrības krājkasei, ko vēlāk pārdēvēja par Latviešu akciju banku, darbojies arī kā Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis. Ilgus gadus bijis Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis, piedalījies "Dzimtenes vēstneša" izdevniecībā.
Krišjānis Ķergalvis interesējies par mākslu un sekmējis latviešu mākslas attīstību, iegādādamies daudzus latviešu mākslinieku darbus.
Krišjānis Ķergalvis miris Rīgā, 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos, viņa kapavieta saglabājusies.
Gruntsgabala vēsture
Rīgas teritorija, kurā izvērsās Krišjāņa Ķergalvja darbība, ir bijušās Svētā Jura hospitāļa zemes, kas robežojās ar pilsētas ganībām un pārplūstošām pļavām. Krišjānis Ķergalvis izpirka sīku zemesgabalu ķīlu zīmes un tos apvienoja. Tā radās mūsdienu zemesgabalu dalījums teritorijā starp K. Valdemāra, Dzirnavu un Zaļo ielu.
Zeme K. Valdemāra ielā 33 tika iegādāta 1908.-1909. gadā.
Nama vēsture
1909.gadā notika konkurss par labāko mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja īres nama projektu. Ēka bija iecerēta kā kopējs telpisks komplekss divos gruntsgabalos starp paralēlām ielām Nikolaja (tagad K. Valdemāra) un Zaļo ielu, izveidojot celtnes ar plašu, ērtu un patīkamu dārzu. Saskaņā ar konkursa noteikumiem galveno uzmanību vajadzēja pievērst "labam atsevišķu dzīvokļu plānojumam un racionālam būvķermeņu izkārtojumam ar tādu aprēķinu, lai panāktu labu saskaņu starp ēku un dārzu". Turklāt tika pieprasīta vizuālā saistība starp Nikolaja ielu un pagalma apstādījumiem. Atbilstoši konkursa noteikumiem, kompleksu sāka celt 1912. gadā vairākās kārtās pēc latviešu arhitekta Eduarda Frīzendorfa projekta, kas konkursā bija ieguvis otro vietu. Pēdējā kārta (B un C korpusi) pabeigta 1924.-1926. gadā arhitekta Paula Kundziņa vadībā. Sākotnēji iecerētais piektais korpuss paralēli Zaļajai ielai netika uzbūvēts.
Namīpašums tika atgūts dzimtas īpašumā 1993. gadā. Tajā pat gadā tika uzsākti ēku rekonstrukcijas darbi, un šobrīd K. Valdemāra ielā 33 ir moderns biroju un dzīvokļu komplekss. Īpašums ir saņēmis dažādus Rīgas Domes apbalvojumus par sakoptāko ēku, labāko izgaismojumu, utt. Labākā atzinība tomēr ir un paliek īrnieku uzticība, kas izpaužas ilgstošās attiecībās, dažkārt pat divu paaudžu garumā.
Hronoloģija
- 1856. gads. Dzimis Krišjānis Ķergalvis.
- 1909. gads. Gruntsgabala iegāde.
- 1912. gads. Celtniecības sākums.
- 1926. gads. Celtniecības nobeigums.
- 1940. gada 17. jūnijā padomju armijas daļas pāriet Latvijas robežas, 12:30 bruņumašīnas un tanki ienāk Rīgā. Sākas Latvijas okupācija.
- 1941. gada 14. jūnijā ceļš uz Sibīriju sākas 15081 Latvijas iedzīvotājam. K. Valdemāra ielā 33 no 8a dzīvokļa izsūtīšanai lemti bija septiņi ģimenes locekļi, no kuriem Latvijā dzīvi atgriezās tikai trīs.
- 1944. gads. Pēc Rīgas atkārtotas okupācijas, lai nostiprinātu savu varu, PSRS drošības dienests (NKVD) Rīgā ieved lielu skaitu padomju darbinieku, kuriem nepieciešami mitekļi. Tā 1944. gada 4. novembrī tiek izsniegta pavēle Nr. 209 par ēkas pārņemšanu...
- 1990. gada 24. novembris. Krišjāņa Ķergalvja mazmeita Ilga Sofija Ozoliņa saņem Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas atzinumu par to, ka viņas izsūtīšana ir bijusi nelikumīga un viņa tiek pilnībā reabilitēta. Var sākties īpašuma atgūšana.
- 1991. gada 5. jūnijs Tiek uzrakstīts iesniegums par īpašuma atgūšanu, tiek gādātas visas nepieciešamās izziņas un apliecinājumi.
- 1992. gada 10. septembris. Denacionalizācijas komisija lemj par īpašuma atgriešanu. Šī paša gada 2. oktobrī tiek izsniegta denacionalizācijas apliecība Nr.100!
- 1993. gada 23. aprīlī ar aktu tiek pārņemts nams K. Valdemāra ielā 33.
- 1993. gada 18. maijā ēka tiek noņemta no Rīgas pilsētas bilances.
- 1994. gada 10. novembrī valsts atzīst arī tiesības uz zemi, 1995. gadā zeme tiek ierakstīta Zemes grāmatā.
- Ēkā aktīva saimnieciskā darbība tiek sākta 1993. gada pavasarī.
- 2000. gads. No radiem tiek atpirkta ēka Dzirnavu ielā 39/41 un zeme Dzirnavu ielā 41.
